Kapu pieminekļi, kapu apmales. +371 28224688

Kapsēta Ogrē

Vācu karavīru kapsēta Ogrē

  „Karavīru kapi ir lielākie miera sludinātāji,” šie Nobela Miera prēmijas laureāta Alberta Šveicera vārdi izvēlēti par moto brāļu kapiem Ogrē, Jāņa Čakstes prospektā, kur guldīti gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā un pat pēckara gados kritušie, jo karš nekad nebeidzas ar pēdējo ložmetēju zalvi – gluži kā virs krāsmatām paceļas dūmu mākonis un vēl ilgi aizsedz debesis, tā arī karš neizplēn vienā dienā, jo paliek karagūstekņu nometnes, lazaretes, izpostītas ģimenes un bērni, kuros karš atbalsosies vienmēr, – kā tās vācu sievietes atmiņās, kura Otro pasaules karu pieredzēja kā maza meitene un atceras: „Es nekad neesmu piedalījusies grila vakaros. Tur veļas šī smarža – pēc dedzināta koka un gaļas. Tā tolaik smirdēja Ķelnē.” Šīs un vēl citas atmiņas var lasīt grāmatā, ko izdevusi „Tautas apvienība Vācu kara kapu aprūpe” (Der Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e.V.), kura ne tikai rūpējas par vācu kareivju kapu apzināšanu, uzturēšanu un apkopi, bet, iesaistot savās aktivitātēs jaunatni, no pagātnes aicina mācīties nākotnei. 

  Tautas apvienība, kā vēsta piemiņas plāksne, Ogrē laika periodā no 2003. līdz 2007.gadam Vācijas Federatīvās Republikas valdības uzdevumā atjaunojusi un labiekārtojusi vācu karavīru kapsētu, kā arī nodrošina tās uzturēšanu un kapu kopšanu, pateicoties saņemtajiem ziedojumiem un biedru maksām.

  Tiesiskais pamats kapsētas atjaunošanai ir 1996gadā noslēgtais „Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem”, saskaņā ar kuru kapsētas teritorija ir nodota bezmaksas lietošanā Vācijas Federatīvajai Republikai. Tautas apvienības partneris Latvijā ir Brāļu kapu komiteja.

  Vāci karavīru kapsēta Ogrē tika izveidota 1917.gadā, kad te apbedīja 355 kaujās par Rīgu kritušos vācu un krievu karavīrus. Otrā pasaules kara laikā šeit apbedīja vēl 244 kaujās kritušos un kara slimnīcās mirušos vācu karavīrus. Pēc Otrā pasaules kara te apbedīti Ogres nometnē mirušie vācu karagūstekņi un represētie Latvijas iedzīvotāji.

  2001.gadā ar tautas apvienības „Vācu kara kapu aprūpe” atbalstu veikta kapsētas teritorijas zondāža. Kopš 2003.gada kapsētas atjaunošanas darbos piedalījās arī vācu karavīri un rezervisti.

  Uz kapu krustiem ierakstīti to kara laikā kritušo un mirušo karavīru vārdi, kuru kapavieta ir zināma. Pārējo Ogrē apbedīto karavīru vārdi ir ierakstīti piemiņas plāksnēs kapsētas centrālajā laukumā.

  Kapsētas izbūves projektu izstrādāja arhitekte Ingrīda Priedīte, bet darbus veica firmas „Vides dizaina grupa”, „A.P.Labrador” un zemnieku saimniecība „Plātes”.

  Kā tautas apvienība „Vācu kara kapu aprūpe” vēsta savā vietnē, valdības uzdevumā tā rūpējas par ārzemēs kritušo un apglabāto vācu kareivju kapu apzināšanu, saglabāšanu un kopšanu. Apvienība kapu aprūpes jautājumos sniedz palīdzīgu roku karā kritušo piederīgajiem, konsultē sabiedriskās organizācijas, uztur starptautiskus kontaktus un veicina jaunu cilvēku interesi un kontaktus saistībā ar kritušo kareivju atdusas vietu uzturēšanu un kopšanu. Šobrīd organizācijai ir 400 000 aktīvu atbalstītāju, kā arī vairāk nekā miljons neregulāru ziedotāju un interesentu. Daļu izdevumu sedz arī valsts. Apvienības pārvaldes struktūras atrodas Kaselē, Vācijā.

Organizācija dibināta 1919.gada 16.decembrī. Un tam par iemeslu bija jaunās valsts nespēja parūpēties par karā kritušo kapiem. Šo uzdevumu pārņēma tautas apvienība – pilsoniskā iniciatīvā balstīta organizācija, kas līdz trīsdesmito gadu sākumam izveidoja neskaitāmas karā kritušo kapsētas. No 1933.gada apvienība pakļāvās nacionālsociālistiskās valdības struktūrām, un Otrajā pasaules karā kritušo apbedījumu vietas nonāca Vērmahta kapu dienesta pārziņā.

  Tautas apvienība savu humāno darbību varēja atjaunot tikai 1946.gadā. Īsā laikā tai izdevās Vācijā ierīkot ap 400 karā kritušo kareivju kapsētu. 1954.gadā valdība pilnvaroja organizāciju uzmeklēt vācu karā kritušo apbedījumu vietas arī ārzemēs, ierīkot kapsētas un rūpēties par to kopšanu. Apvienība tai uzticēto uzdevumu veic Eiropā un Ziemeļāfrikā. Tās gādībā šobrīd ir pāri par 800 karā kritušo kapsētu 45 valstīs, kurās apbedīts ap 2,5 miljoniem kritušo. Organizācijā darbojas vairāk nekā 9000 brīvprātīgo un 560 pamatdarba līdzstrādnieku.

  Pēc politiskajām pārmaiņām Austrumeiropā apvienība savu darbu izvērsa arī kādreizējā Austrumu bloka valstīs, kur Otrā pasaules kara laikā gāja bojā ap trim miljoniem vācu zaldātu. Uzdevums vēl līdz šodienai ir tikai ar lielām pūlēm īstenojams – padomju varas gados vācu karavīru kapi bija lemti aizmirstībai,

neskaitāmi apbedījumi ir ar grūtībām atrodami, kapi ir iznīcināti, pārbūvēti vai izlaupīti. Neskatoties uz to, organizācija pēdējo gadu laikā ir atjaunojusi vai no jauna ierīkojusi vairāk nekā 300 kapsētas 2.pasaules karā kritušajiem un 190 piemiņas vietas Pirmajā pasaules karā kritušajiem Austrumeiropā, Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā. Pārapbedīti tika ap 716 000 kritušo.   

  Lai savus uzdevumus spētu ilgtermiņā īstenot, apvienība 2001.gadā nodibināja fondu „Piemiņa un miers”.

  Milzīgie kapu lauki dzīvajiem atgādina par pagātni un konfrontē viņus ar kara un varas sekām. Ar šādu mērķi apvienība organizē braucienus uz kara apbedījumu vietām, organizē vietēja mēroga un starptautiskus pasākumus, jauniešu tikšanās pie karā kritušo kapsētām un piemiņas vietām, kā arī veic informatīvu darbu skolās. Bundesvērs un rezervistu apvienība atbalsta organizāciju ar darba rokām karā kritušo kapsētās, kā arī piemiņas pasākumu organizēšanā un ziedojumu vākšanā.

  Latvijā, pēc apvienības aplēsēm, ir ap 6600 apbedījumu vietu, kur apglabāts ap 100 000 Otrajā pasaules karā kritušo. Bez tam ir ap 210 apbedījumu vietu Pirmajā pasaules karā kritušajiem, kuru skaitu nav vairs iespējams noteikt, tie varētu būt 30 000, kas krituši laikā no 1914. līdz 1918.gadam.

  

Jau 1991.gadā, vēl pirms līguma noslēgšanas valdību līmenī, Rīgā tika iesvētīta 2.pasaules kara vācu karagūstekņu kapsēta, kas bija iespējams, pateicoties apvienības un Rīgas pašvaldības kontaktiem vēl pirms Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas. Nākamajos gados sekoja kapsētu ierīkošana Olainē, Džūkstē, Cēsīs un Valkā. 1995.gadā tika sākta kopkapsētas izbūve Saldū. Pēc četru gadu darba 1999.gadā kapsētu iesvētīja. 2000.gadā tika iesvētīta piemiņas vieta Rīgā, Biķerniekos, un gadu vēlāk ierīkota piemiņas vieta Rīgas Meža kapos. 2004.gadā noslēdzās kapsētu 

izveide Jelgavā un Daugavpilī, savukārt 2006.gadā tika pabeigti kopkapsētas ierīkošanas darbi Rīgā, Beberbeķos, un kapsētā Ogrē. Lestenē Latvijas puse ir izveidojusi nacionālu piemiņas vietu – karā kritušo kapsētu, kur guldīti arī ap 50 vācu kritušo karavīru. 

  Vācu jaunieši, kareivji un rezervisti palīdz izveidot Pirmajā pasaules karā kritušo kapsētas. Kopš 1991.gada ir ierīkotas 

32 kapsētas, galvenokārt Rīgas, Jelgavas un Daugavpils pusē.

Līgija Ciekure




2 comments

  1. vairāk tādas informācijas

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

  • Facebook
  • Google+
  • Twitter
  • Picasa
  • YouTube