Kapu pieminekļi, kapu apmales. +371 28224688

Krusts kristīgajā pasaulē

Krusts kristīgajā pasaulē un tā praktiskais pielietojums kapos

  Novembrī luterāņi atzīmē mirušo piemiņas dienu. Latvijas kapsētas uz šo dienu ir īpaši sakoptas. Kapu kopiņas ir pušķotas pēdējām rudens puķēm un degošām svecēm. Kaimiņu valstu ciemiņi priecājās par Latvijas kapsētu kultūru, par mūsu cieņu pret mirušajiem tuviniekiem.

  Kapsētas ir sakoptas, bet ir sāpīgi, redzot ārpus kapsētām izmestos kapu krustus. Tā tas ir ne tikai mūsu pagasta kapos, bet aiz ļoti daudzu kapsētu žogiem. Visbiežāk pavasarī un vasarā, kad tiek sakārtotas jaunās kapu kopiņas, uzliekot kapa apmalīti un pieminekli, krusts tiek izmests atkritumos vai izmests aiz kapsētas žoga. Šie krusti apbedīšanas brīdī ir mācītāja svētīti mūsu aizgājušajam tuviniekam. Kapu krusts arī apliecina mirušā piederību Dievam. Daudz esmu meklējis dažādos ziņu avotos par to, ko darīt ar, šo no kapa noņemto krustu. Kā uzzināju, daži pareizticīgie no kapa noņemto krustu sazāģē, sadedzina un pelnus ierok zemē. Es interesējos pie akmeņkaļiem, kas uzstāda kapu pieminekļus un apmalītes, kur piederīgie liek noņemtos kapu krustus. Atbilde – turpat, kur visi, aiz kapu sētas. Man radās doma, ka, uzliekot kapa apmali, krustu var guleniski ierakt virs kapa, uzlikt apmali un noformēt kapa kopiņu. Ja krustu noņem pēc dažiem gadiem, tad to var sadalīt un ierakt blakus kapam. Varbūt var sadedzināt ārpus kapiem un pelnus ierakt pie aizgājēja kapa vai citur zemē, vai sadedzināt krāsnī, bet lai krusts necienīgi nemētājas. Šī darbošanās būs mīlestības, pārdomu un tuvības brīdis ar aizgājēju. Pēc pārrunām ar man pazīstamu akmeņkali viņš šo domu sāka īstenot. Par šādu ideju piederīgie ir ļoti pateicīgi. Ar cieņu izturēsimies pret mirušajiem, viņu atdusas vietām un kapu krustiem.

Krusts

Ogres kapi

  KRUSTS kristīgajā pasaulē ir svētuma zīme. Cilvēce krusta nozīmi mantojusi no tā brīža, par kuru raksta Jāņa evaņģēlijs 19:17,18. „Un viņš, savu krustu nesdams, gāja uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgātu. Tur tie viņu sita krustā…” Šis krusta nesējs un krustā sistais bija Jēzus Kristus, Dieva Dēls. Dievs atdeva savu vienīgo dēlu nāvē aiz mīlestības pret cilvēci, lai caur Jēzus krusta nāvi atpestītu cilvēkus no grēka. No tā laika, kad Jēzus Lielajā piektdienā krusta nāvē mira, šis simbols ir palicis svētākais kristīgajai pasaulei. Krusts – Kristus piemiņas un ciešanu zīme. Krusts nav izmisuma, bet garīga spēka un uzvaras simbols: labā uzvaras pār ļauno, gaismas pār tumsu un dzīvības pār nāvi. No krusta nāk Dieva spēks un vara, patiesība un žēlastība, kādu viņš atklāja Jēzū Kristū. Krusts cauri laikiem nes sevī glābšanu, jo caur viņu un savu dēlu Jēzu Kristu, krustā sisto, Dievs ir īstenojis mūsu pestīšanu. Krusts ir tas, pie kā mūsu grēki izpirkti. Krusta zīme savieno ticīgu kristieti ar Dievu. Krusts – tā ir zīme, ar ko mēs apliecinām, ka piederam Dievam. Krusts ir pašaizliedzīgas mīlestības simbols un kristiešu tikumiem uzticības simbols. Krusta zīme ir ticības, cerības un pestīšanas apliecinājuma zīme. Atveidojot krusta zīmi, mēs apliecinām savu ticību uz Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Svēto Garu un uz to, ka Kristus ar savu nāvi pie krusta mūs ir izglābis. Krustu nesam pie krūtīm, to liekam baznīcu torņos un novietojam uz mūžībā aizgājušo kapa kopiņām. Personu, lietu svētīšana, pārmetot krustu, ir nozīmīga baznīcas svētības zīme. Pret krustu kristieši izturas ar cieņu un dievbijību. Izrādot necieņu šim simbolam, mēs noniecinām, zaimojam pašu Dievu.

Konrāds Prūsis

Ķekavas evaņģēliski luteriskās baznīcas pērminders



Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

  • Facebook
  • Google+
  • Twitter
  • Picasa
  • YouTube