Kapu pieminekļi, kapu apmales. +371 28224688

Turku Kapi

Turku karavīru kapos, dēvētos par Turku kapiem, apbedīti 26 drosmīgi karotāji. Ja lēšam, ka visā pasaulē vai bez mitas ticis karots un turki nav bijuši tie miermīlīgākie ļaudis pasaulē, šāds fakts var nešķist ievērības cienīgs. Stāstu gluži citādu vērš ziņa, ka Turku kapi atrodas tepat, Latvijā, Vidzemes sirdī – Cēsīs.

Krievijas-Turcijas karš aizsākās 1877,gadā aiz trejdeviņām jūrām jeb tagadējās Bulgārijas teritorijā. Krietns latvietis par to varētu arī nebēdāt, ja vien cara tētiņš zem Krievijas impērijas karoga neliktu iet karot, bet mājās palicējus aicinātu ziedot kara vajadzībām. Taču tā paša gada rudenī karš par sevi lika manīt arī Latvijā. Laimīgā kārtā ne ar lielgabalu zalvēm, bet gan šai pusē vēl neredzētiem ļaudīm – turku karagūstekņiem, kas cariskās armijas gūstā nonāca pēc uzvaras kaujā pie Pļevnas. Cēsu pusē gūstekņus izvietoja gan pilsētā, armijas kazarmās, gan arī tuvējos pagastos (Līvānu novadā vēl šobaltdien ir Turku pagasts). Sākumā tumsnējos ļaudis uz visstingrāko apsargāja krievu karavīri, bet, tā kā nelaimīgajiem nebija kur sprukt, ar laiku apsardzi atcēla, turkiem bija ļauts brīvi uzturēties pilsētā un, galu galā, pat atrast sev kādu rūpalu. Cilvēks visur iedzīvojas. Ja tikai nebūtu bargās ziemas! Tā daudziem turkiem izrādījās liktenīgāka par krievu durkļiem. Cēsu slimnīcas dakteri darīja, ko varēja, lai glābtu ar plaušu kaitēm un tīfu sirgstošos gūstekņus, tomēr no teju diviem simtiem hospitalizēto divdesmit pieci tā arī neatlaba. Kā www.sargs.lv norāda Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs, viņu pēdējai atdusas vietai tika ierādīts neliels zemes gabals Gaujas ielā. Vēlāk, 1916.gadā, te tika apglabāts vēl viens svešinieks, tās pašas ticības cilvēks, – kāds kirgīzs, kas kopā ar tautiešiem šai pusē būvēja ceļus un ēkas kara vajadzībām, tādēļ arī rakstos parasti norādīts, ka Turku kapos apglabāti 26 karavīri.

Lai cik neviesmīlīgs bija Latvijas klimats, par ļaudīm laimīgā kārtā to nevar teikt. Krievijas-Turcijas karam beidzoties, karagūstekņi varēja doties mājup, tomēr daži izvēlējās palikt. Cēsiniekiem īpaši esot garšojusi gardā turku pa savai modei ceptā maize – mazos, apaļīgos klaipiņos, pīta, un vēl ar magonēm. Jaukā dzīvošana gan, jāteic, nebija ilga. Sākoties Pirmajam pasaules karam, nāca pavēle no Vidzemes guberņas kā Krievijas piefrontes zonas deportēt visus ienaidnieka valstij piederīgos, bet Turcija, kā zināms, ar Vāciju un Austroungāriju kopā karoja pret Krieviju. Cēsu turkus izveda uz Krieviju, un kopš tiem laikiem par viņiem nekādu ziņu nav.

Pēckara juku laikos un Latvijas pirmās brīvvalsts aizsākumos Turku kapi nevienam nebija prātā, tie aizauga krūmiem, un tikai zinātājs mācēja tos vēl atrast. Pateicoties Cēsu kūrorta komitejas un jo īpaši tās aktīvista Kārļa Dzirkaļa iniciatīvai, tika rasts gan Turcijas amatpersonu atbalsts, gan arī sākti atjaunošanas darbi. Dzirkalis izstrādāja arī pieminekļa un kapu labiekārtošanas projektu. Darbi tika sākti 1937.gadā, 60 gadus pēc turku karagūstekņu ierašanās Cēsīs. Tika ierīkots žogs, kā arī no jauna izveidotas kapu kopiņas un uzcelts piemineklis, kurā atveidots gan turku pusmēness, gan iekalts teksts latviešu un turku valodā. Tā paša gada rudenī atjaunotie kapi tika svinīgi atklāti, piedaloties gan augstām Turcijas, gan Latvijas amatpersonām. Turcijas valdība finansēja arī kapu uzturēšanu. Savukārt padomju gados kapi atkal pieredzēja norietu, tie netika kopti un vandaļu sirojumos zaudēja bronzas plāksnes un citus dekoratīvos elementus. Cēsu pašvaldībai sadarbojoties ar Turcijas amatpersonām, jaunākajos laikos kapsēta no jauna ir atdzimusi – nu jau kārtējo reizi atjaunotie Turku kapi 2005.gadā tika svinīgi atklāti un turpina klusi liecināt par dīvainajiem likteņa līkločiem un karu, par cilvēkiem, kas tālu prom no dzimtenes cerēja un cieta, centās saglabāt savas tradīcijas un siltu sirdi – kā tikko ceptu maizes kukulīti. Turku kapi ir viens no simts neparastākajiem Latvijas mantojumiem.
Autore Līgija Ciekure



Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

*

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>

  • Facebook
  • Google+
  • Twitter
  • Picasa
  • YouTube